Rīts sākās ar vizīti vietējā skolā - Kirkmaiklas (Kirkmikael) sākumskolā, kas ir arī ekoskola. Kopā ar mazajiem 1. un 2. klases skolnieciņiem piedalījāmies āra nodarbībā - kukaiņu medībās. Tad viena skolēnu grupa izrādīja mums 2 (abas) klases telpas, bet otra - āra teritoriju. Visvairāk mani sajūsmināja, cik brīvi bērni mums stāstīja un izrādīja savu skolu - mazie "eksperti" izvadāja un pastāstīja visu, ko viņi dara. Un bija pilnīgi zinoši par visu! Āra teritorijā viss iekārtots atbilstoši bērnu vēlmēm un viņu vajadzībām - nevis skaistas puķu dobes un kopti mauriņi, bet dažādas izmēģinājumu dobes katrai klasei, putnu būri, barotavas, katrai klasītei sava zaru būda, pašu stādīts vietējo sugu dzīvžogs un pie katra krūma bilde ar aprakstu, ko nu bērni par šo augu atraduši. Tā līdz kaulam varēja redzēt, ko nozīmē īsta uz skolēnu vērsta apmācība. Ā, un vēl viena lieta - skolā ir tikai 22 skolēni! Un neviens viņus negrasās likvidēt, gluži otrādi, visiem spēkiem cenšas noturēt, lai skola varētu pastāvēt. Apkārtnē slēgtas tikai 2 sākumskolas - viena, kurā bija palikuši tikai 2 bērni, otra, kur 3....Skolā ir 2 skolotāji, tai skaitā 1/4 slodzes direktore. Skolotāji māca vienlaicīgi klases no 1.-7. Un redzot, ko bērni rādīja - labi māca! Manuprāt mūsu reforma aizgājusi nepareizā virzienā...
Pēcpusdienā Alans Smits no Džona Muira tresta vadīja mums āra nodarbības tuvējā mežā. Ļoti līdzīga pieeja Kornela secīgajai mācībai, tikai viņiem nedaudz atšķirīgas 4 pakāpes - discover, explore, conserve, share (atklāj, izpēti, aizsargā, dalies). Pieeja ļoti līdzīga - izpēte caur personīgo pieredzi, sajūtām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru