Rīts sākas ar steidzīgu inerneta pārbaudi - nē, vēl nav atradies... Visi drudžaini slēdz iekšā ārā datorus - nekā. Nekurienes vidū beidzot pazudusi saikne ar ārpasauli! Kindroganas centra atpūtas telpā internets ir, bet laika vairs nav - šodien braucam kalnos. Neko darīt, epasti paliek nepārbaudīti.
Beidzot noder līdzpaņemtie džemperi un šalles - augstāk kalnos ir pamatīgs vējš un arī vēsāks. Mūsu uzdevums ir izpētīt augu valsts atšķirības slēpošanas trasē un ārpus tās. Tīstamies šallēs, bet drosmīgi brienam sūnās un mēram un skaitām. Pirmo reizi redzu aparātu, ar kuru mēra vēja ātrumu - nekas nav jādara, tikai jāpaceļ pret vēju. Bet gudrība ir tajā, kur mērīt vēju - ja pētat augu valsti, tad jāmēra pie zemes, jo augstāk jau augi neaug! Vēl ir interesants veids, kā nejauši izvēlēties parauglaukumu pētījumiem - vienkārši apskatāmies mobbilajos telefonus pēdējā saņemtā zvana nummura vidējos 2 ciparus un noskaitām attiecīgi piemēram 3 soļus vienā virzienā gar mērlenti un 4 otrā virzienā. Šajā vietā noliekam rāmīti un veicam mērījumus.
Pēcpusdienā Meža skolas nodarbību vada Bonnija Mogio - Meža skolas iniciatīvas Skotijas nodaļas vadītāja. Te nu jāsaka, ka man kā mežu valsts pārstāvei nekā jauna nebija... Ugunskuru kurt māku, žagariņus salasīt arī, iesmu uztaisīt nav problēmas un maršmelovu cept arī nē. Interesants šķita veids, kā ceļojumā uztaisīt mīklu, lai izceptu maizīti uz iesma - vienkārši ieber miltus maisiņā un pielej ūdeni, aiztaisa maisinu un samīca! Nekas nenosmērējas, nav vajadzīgs galds un rokas arī paliek tīras!
Interesants pasākums notiek vakarā vietējā krodziņā - erudītu konkurss (krogā!). Komandas (mūsu internacionālā komanda viena no tām) saņem 30 jautājumus par dažādām jomām. Pārāk spoži mums negāja, tomēr beigās tikai 2 punktus atpalikām no uzvarētājiem! Kā nekā izglītības darbinieki, nevarējām taču palikt kaunā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru